Vai pārdot fotogrāfijas internetā par mazu cenu ir korekti? Daudzi uzskata, ka labāk tad vispār nepārdot un netērēt laiku vai arī domā, ka tā ir foto tirgus bojāšana. Man tika uzdoti daudzi jautājumi un ir dažādi viedokļi, tādēļ nolēmu to visu apkopot un uzrakstīt saprotamā veidā vienkopus.
Informācija noderēs arī profesionāļiem, kam šķiet, ka jau viss digitālajā fotogrāfijā ir zināms. Tomēr reizēm vienkāršas pamatlietas mēs palaižam garām un pat neaizdomājamies, ka tas tomēr ir svarīgi.
Tieši tā. Izrādās ar fotoaparātu fotografējot tumšās naktīs (kur nav pilsētas uguņu), var ļoti bieži nofotografēt ziemeļblāzmas.
Fotogrāfs mūsdienās parasti gūst ienākumus jau no gatava produkta. Tātad viņam ir jāmāk arī apstrādāt šo fotogrāfiju vai uzticēt to izdarīt kādam citam speciālistam. Vai jūs joprojām strādājat ar negatīviem un tos atrādiet klientiem? Tad ar jums pavisam bēdīgi. Arī gadījumos, ja jūs rādāt RAW (neapstrādātus) failus, tas tikai bojā jūsu biznesu. Profesionāla fotogrāfa darbs mūsdienās vairs neaprobežojas tikai ar nofotografēšanu.
Liekas Latvijā viena no visvairāk fotografētajām lietām ir saulriets (uzreiz aiz kaķiem). Bet daudzi neievēro pat elementāras lietas, kas jāņem vērā šo skaisto skatu iemūžinot.
Ilgi esmu domājis par vienu neskaidru jautājumu, kas mani mocījis jau vairākus gadus un kas Latvijā tā arī nav skaidri definēts. Tas ir: kādas ir atšķirības starp profesionālu un amatierfotogrāfu.
Digitālajā foto pasaulē viena no svarīgākajām lietām fotogrāfijā ir pareizs baltā balanss. Ir daudz paņēmienu kā to panākt fotografējot un apstrādājot, bet viens no efektīgākajiem ir izmantot Photoshop līknes (Curves), jo ne vienmēr fotografējot var iegūt precīzu rezultātu. Bet lai to lietošanu izprastu, tad ir jāsaprot arī RGB un CMYK krāsu nozīmi.
Profesionāli fotogrāfi ļoti daudz naudas tērē, lai iegūtu precīzu krāsu jau fotografējot, pēc tam apstrādājot un skatoties uz monitora, kā arī izdrukām. Bet vai tas ir nepieciešams? Ja paskatāmies vēsturē, tad gleznotāji tērēja ļoti daudzus gadus, lai izprastu krāsas. Un beigās gleznojumos viņi nepavisam necentās turēties pie oriģinālajām krāsām – varat iedomāties jebkuru slavenu gleznu (kaut vai impresionistu, baroku, romantismu, kubismu, futūrismu, fovismu, sirreālismu u.c. stila gleznas). Neviena nebūs gleznota tā kā izskatās dabā. Pat otrādi – augstāk novērtētas ir tās, kas izskatās nereālāk.
Viens no digitālās fotogrāfijas trūkumiem ir attēla dinamiskais diapazons, kas foto filmiņām pēc ekspertu domām esot nedaudz lielāks. Toties digitālajā foto apstrādē ir daudzas iespējas, kā šo dinamisko diapazonu paplašināt (palielināt). Vienu no šādām metodēm ir aprakstījis PhotoKan.
